LEJUPIELĀDĒT stundu sarakstu ŠEIT (PDF)

Laiks, kad audzēkņi mācās strādāt ārā. Šis laiks ir ļoti būtisks, jo zīmēts, gleznots, skicēts tiek no dabas. Tas ir intensīvs process un arī vairāk enerģiju prasošs. Pie tam jārēķinās ar dabas apstākļiem – vēju, sauli, lietu. Jāmācās atrast atbilstoša vieta, kur strādāt, lai būtu gan labs skata punkts, gan ērti darba apstākļi. Plenērā audzēkņi mācās atrast kompromisu, saskatīt dabas krāsas, gaismu, prast izvēlēties skata punktu, kā arī prakstiskas lietas – darba plānošanu, sagatavot līdzņemšanai nepieciešamās lietas, kā tās pārvietot, darba dalīšanu etapos – skiču zīmēšana dabā un darba pabeigšana telpās. Un vēl – izejot ārā no skolas telpām un strādājot pilsētvidē, iespējams, audzēknis/-ne pirmo reizi sajūtas kā mākslinieks, attēlojot to, kam nepamanītam paskrienam garām, uztverot to ne tikai ar acīm vai rokām, bet arī ar sirdi, un uzliekot uz papīra savu redzējumu par pasauli.

2016./17. m.g. PRAKSES GRAFIKS

Mākslai ir sava valoda, žanri, stili, veidi. Apgūstot vizuālās mākslas valodu, audzēkņi mācās atpazīt, saprast, spriest un novērtēt mākslas darbus, kas radīti dažādos apstākļos, ietekmēs, periodos.

Tā ir mācīšanās atpazīt arī to kas nav pateikts tieši – saskatīt sīkumus, detaļas, salīdzināt.

Tā ir arī mācīšanās runāt par mākslu, būt gudram mākslas baudītājam. Atpazīt patiesas vērtības un prast tās novērtēt.

Sākot ar seno mākslu pirmajos kursos līdz modernajai mākslai vecākajos kursos, audzēkņi augot paši iziet cauri svarīgākajiem mākslas periodiem, atpazīstamākajiem māksliniekiem.

Mācību kursa ietvaros, cik iespējams, tiek apmeklētas aktuālās izstādes, lai klātienē vērtētu un diskutētu par to, kas ne vienmēr uzrunā caur reprodukciju.

Mācību priekšmets, kur audzēkņi apgūst un strādā ar dažādiem materiāliem. Sākotnēji apgūstot pamatus, vēlāk jau realizējot savas idejas un kompozīcijas ieceres konkrētā materiālā. Pirmajos kursos tie ir darbi kartonā, papīra plastikā, aplikācijā, dažādos dabas materiālos, kolāžā. Vēlāk padziļināti tiek apgūta tekstilapstrāde – filcēšana, darbs ar audumu, lellīšu veidošana; papīra plastika – papjē mašē tehnika, dažādi darbi ar papīra masu; mozaīka; animācija; nedaudz grafikas tehnikas.

Darbojoties ar materiāliem, prasmju apgūšana redzama visātrāk. Tie ir dažādi amata knifi vai tīri prakstiskas nianses, kas jau drīz ļauj audzēknim darboties pašam un realizēt savas idejas. Tas ir arī eksperimentu laiks un ļauj audzēknim izpausties, ar darba rezultāu reizēm pārsteidzot gan sevi, gan pedagogus.

Nodarbību laikā nereti audzēknis atrod sev atbilsošāko tehnikas veidu, kādā realizēt diplomdarbu, un jomu kurā darboties, iespējams, arī nākotnē.

Kompozīcija ir mākslas darba uzbūve. Tā ir jebkura mākslas darba pamatā. Mācoties komponēt, notiek spēle ar laukumiem, krāsām, ritmiem, formām, plaknēm. Variantu šeit ir neizmeļami daudz.

Tiek studēti un analizēti dažādi paraugi no mākslinieku tēlotājkompozīcija darbiem, arī lietišķām kompozīcijām, tādām kā burtveidols, lietišķā grafika, plakātu dizains.

Audzēkņi mācās izprast šos kompozīcijas pamatprincipus – kontrastu, simetriju, asimetriju, akcentu, līdzsvaru, ritmu. Kā arī kompozīcijas veidus, piemēram, diognālo, cetrālo, horizonātlo, vertikālo kompozīciju.

Neskatoties uz to, ka tas ir nopietns darbs, ar to bez vārdiem var stāstīt par notikumiem, emocijām, lietām un fantastiskām būtnēm no iztēles pasaules. Šeit var radīt savus stāstus, arī bez noteikumiem.

Veidošana jeb formas radīšana ir mācību priekšmets, kur audzēkņi mācās izprast formas plastiku, apjomu un jaunradi vienlaicīgi. Te apvienojas tauste, redze pētot, veidojot un analizējot. Darbojoties ar dažādiem materiāliem – mālu, plastilīnu, akmens masu, porcelānu, ģipsi un netradicionāliem materiāliem, audzēkņi attīsta telpisko uztveri, trenē acumēru, radošo domāšanu, precizitāti un pacietību.

Veidojot jaunrades darbus, kopējot dabas elementus vai tēlnieku darbus, veidojot ciļņus vai apaļskulptūras, kā arī sīkplastiku, audzēkņi mācās salīdzināt proporcijas, trenēt acumēru, attīsta telpisko uztveri un mācās specifiskus paņēmienus.

Gleznošanas būtība ir iedziļināties krāsu niansēs, attiecībās, toņu intensitātē, virsmas faktūrā.

Sākotnēji tās ir savu emociju, apkārtējās dabas, lietu attēlošana ar krāsas palīdzību, kā arī praktisku iemaņu apguve – krāsu jaukšana, dažāda veida otu lietošana, kopšana, paletes lietošana.

Vēlāk jau gaismēnas, materialitātes, krāsu kontrastu, nianšu attēlošana. Gleznojot no dabas tiek apgūtas iemaņas, kuras vēlāk pielietojamas arī brīvās kompozīcijās. Veidojot gleznu kopijas, tiek apgūtas konkrētā mākslinieka un laikmeta iezīmes.

Pakāpeniski tiek apgūtas iemaņas strādāt guašas, akvareļa, akrila, temperas, sauso un eļļas pasteļu tehnikās.

Datorgrafika

Zīmēšana – pamats un balsts ikvienam mācību plānā iekļautam priekšmetam.

Sakotnēji tās ir līnijas, ritmi, laukumi, punktojumi ar zīmuļiem, flomasteriem, marķieriem. Vēlāk pievienojas toņi, laukuma aizklāšana, līnijas zīmēšana ar dažādiem paņēmieniem un ar dažādiem materiāliem – ogli, sangīnu, sēpiju, tušu. Gaismas un ēnas attēlošana.

Zīmējot klusās dabas, portretu, figūru vai ainavu, tiek apgūtas tonālās attiecības, perspektīva, proporcijas, konstrukcija, arī formas izpratne, materialitāte un telpiskums.

Mākslas nodaļas pedagogi-

Vidaga Grīnberga - absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijā grafikas nodaļas bakalauru un maģistrantūru. Carnikavas Mūzikas un mākslas skolā kopš 2013 gada. Papildus interesē animācija, ilustrācija un video māksla, piedalījusies izstādēs Latvijā, Igaunijā, Vācijā, Dānijā, Krievijā.
Pasniedz zīmēšanu, gleznošanu, kompozīciju, darbu materiālā- Grafika, darbu materiālā- datorgrafika, darbu materiālā- Animācija.

Jana Plankāja – absolēvjusi Rīgas Lietišķās māksla vidusskolu, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti. Ar lielu pieredzi pedagoģijā. Piedalās plenēros, aktīvi apmeklē dažādus kursus, papildinot zināšanas. Patīk strādāt ar dažādiem materiāliem, meklējot jaunus risinājumus, mācoties pati un nododot tālāk zināšanas audzēkņiem.
Pasniedz darbu materiālā, kompozīciju, zīmēšanu, gleznošanu, mākslas valodas pamatus.

Aldis Reicis - absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās glezniecības nodaļu. Ir liela pedagoģiskā pieredze - strādājis Saldus mākslas skolā, Druvas vidusskolā, Salaspils Mūzika un mākslas skolā, Ogres valsts tehnikumā. Interesē vitrāža un monumentālie sienas gleznojumi.
Pasniedz gleznošanu, darbu materiālā.

Elīna Palma - absolēvjusi Rīgas Lietišķās māksla koledžu, Latvijas Mākslas akadēmiju, ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslā, mākslas zinātnes un kultūras teorijā restaurācijā,  Latvijas Mākslas akadēmiju, ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra mākslās akadēmisko grādu mākslā, vizuāli plastiskajā mākslā restaurācijā. Strādājusi Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā pamatskolā, Ķekavas Mākslas skolā, Ķekavas Mākslas skolā vadījusi "Vizuālās mākslas studiju pieaugušajiem". Pasniedz zīmēšanu, kompozīciju, gleznošanu, mākslas valodas pamatus, darbu materiālā- Dizains.

Anda Lase - absolēvjusi Latvijas Universitāti, ieguvusi vizuālās mākslas un mākslas vēstures skolotājas kvalifikāciju. Strādājusi animācijā "Filmu studijā Rija", ilustrējusi grāmatas. No 1998. gada darbojas keramikas studijā "Vāpe", ik gadu piedalās grupu izstādēs Latvijā un Sanktpēterburgā. Personālizstādes Rīgā, keramikas darbi privātkolekcijās Krievijā, Zviedrijā, Austrālijā u.c. Keramiku un veidošanu pasniedz jau no 2010. gada. Iedvesmu rod dabā, ko redz kā neatkārtojami perfektu mākslas darbu. Keramikā raksturīga dabas un cilvēka vienotības tēmas risinājums. Pasniedz veidošanu, darbu materiālā- Māls, darbu materiālā -Keramika.